1980. gads

1980. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1980; MCMLXXX
Ab urbe condita	2733
Armēņu kalendārs	1429; ԹՎ ՌՆԻԹ
Asīriešu kalendārs	6730
Bahāju kalendārs	136—137
Bengāliešu kalendārs	1387
Berberu kalendārs	2930
Budistu kalendārs	2524
Birmiešu kalendārs	1342
Bizantiešu kalendārs	7488—7489
Ķīniešu kalendārs	己未年 (Zemes kaza); 4676 vai 4616; — līdz —; 庚申年 (Metāla pērtiķis); 4677 vai 4617
Koptu kalendārs	1696—1697
Etiopu kalendārs	1972—1973
Ebreju kalendārs	5740—5741
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2036—2037
- Shaka Samvat	1902—1903
- Kali Juga	5081—5082
Holocēna kalendārs	11980
Igbo kalendārs	980—981
Irānas kalendārs	1358—1359
Islāma kalendārs	1400—1401
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4313
UNIX laiks	315532800—347155199
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

1980. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade; 2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade;
Gadsimti:	19. gadsimts; 20. gadsimts; 21. gadsimts;
Desmitgades:	1970 – 1979; 1980 – 1989; 1990 – 1999;
Gadi:	1977; 1978; 1979; 1980; 1981; 1982; 1983;

1980. (MCMLXXX) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Notikumi

Janvāris

22. janvāris — Maskavā tika arestēts padomju zinātnieks un cilvēktiesību aktīvists Andrejs Saharovs.
26. janvāris — Izraēla un Ēģipte nodibināja diplomātiskās attiecības.
31. janvāris — Gvatemalā grupa indiāņu ieņēma un aizdedzināja Spānijas vēstniecību, protestējot pret armijas zvērībām; tika nogalināti 36 cilvēki; Spānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Gvatemalu.

Februāris

13. februāris — tika atklātas XIII ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā, ASV.
19. februāris — Londonā no akūtas alkohola saindēšanās mira AC/DC solists Bons Skots.
22. februāris — ASV olimpiskā hokeja komanda uzvarēja Padomju Savienības komandu. Notikums kļuva slavens ar nosaukumu "Brīnums uz ledus".

Marts

1. marts — dati no starpplanētu zondes Voyager 1 apstiprināja Saturna pavadoņa Jānusa eksistenci.
14. marts — avārijas nosēšanās laikā lidmašīnas katastrofā Varšavā, Polijā bojā gāja 87 cilvēki, tostarp 14 cilvēku liela ASV boksa komanda.
18. marts — Pļesetskas kosmodromā PSRS degvielas uzpildes laikā eksplodēja nesējraķete Vostok-2M, bojā gāja 48 cilvēki
21. marts — ASV prezidents Džimijs Kārters paziņo, ka ASV olimpiskā komanda boikotēs 1980. gada vasaras olimpiskās spēles, Maskavā.
27. marts — Ziemeļjūrā sabruka Norvēģijas naftas platforma Alexander Kielland. Bojā gāja 123 no 212 platformas darbiniekiem.

Aprīlis

10. aprīlis — Spānija un Apvienotā Karaliste vienojās par Gibraltāra robežas atvēršanu. Tā tika slēgta 1969. gadā.
18. aprīlis — par Zimbabves 1. prezidentu tika iecelts Kanaāns Banana, tika pieņemts pašreizējais Zimbabves karogs.
30. aprīlis — par Nīderlandes karalieni kļuva Beatrikse.

Maijs

4. maijs — mira Dienvidslāvijas 1. prezidents Josifs Brozs Tito. Bēru ceremonija vēlāk kļuva par pasaules lielāko diplomātisko sanāksmi, vairāk nekā 140 valstu delegācijas ieradās atvadīties no Tito. Tikai pāvesta Jāņa Pāvila II bēres 2005. gadā ir pārspējušas šo rekordu. Par Dienvidslāvijas 2. prezidentu kļuva Lazars Koliševskis.
8. maijs — Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka pasaulē ir uzveiktas bakas.
15. maijs — par Dienvidslāvijas 3. prezidentu kļuva Cvijetins Mijatovičs.

Jūnijs

3. jūnijs — nāvējošu tornado sērija izpostīja Grandailendas pilsētu Nebraskas štatā nogalinot 5 un ievainojot vairāk kā 250 cilvēkus.
11.—22. jūnijs — Itālijā notika Eiropas čempionāts futbolā.
22. jūnijs — Vācijas futbola komanda ar rezultātu 2—1 uzvarēja Beļģijas izlasi un kļuva par 1980. gada Eiropas čempioniem futbolā.
23. jūnijs—6. septembris — karstuma vilnis ASV.

Jūlijs

9. jūlijs — pāvests Jānis Pāvils II ieradās vizītē Brazīlijā. Pūlī, kas sagaida pāvestu, līdz nāvei tika saspiesti 7 cilvēki.
15. jūlijs:
- Bargi un postoši negaisi brāzās pāri 4 apgabaliem Viskonsinas štatā. Postījumi sasniedza 250 miljonus ASV dolāru, bojā gāja viens cilvēks.
- izveidots Alfrēda Vēgenera institūts.
19. jūlijs—3. augusts — Maskavā notika 22. vasaras olimpiskās spēles.
29. jūlijs — oficiāli pieņemts pašreizējais Irānas karogs.
30. jūlijs — Vanuatu pasludināja neatkarību.

Augusts

2. augusts — teroristu sarīkotā sprādzienā Boloņas dzelzceļa stacijā Itālijā bojā gāja 85 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti.

Septembris

17. septembris — tika dibināta poļu arodbiedrība "Solidaritāte".

Oktobris

31. oktobris — Polijas valdība atļāva "Solidaritātes" dibināšanu.

Novembris

4. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Ronalds Reigans, pārspējot līdzšinējo prezidentu Džimiju Kārteru, precīzi gadu kopš Irānas ķīlnieku krīzes sākuma.

Decembris

8. decembris — eksbītlu Džonu Lenonu nošāva netālu no viņa mājas Ņujorkā.
11. decembris — izveidota Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka.

Dzimuši

Janvāris

3. janvāris — Braiens Klejs (Bryan Ezra Tsumoru Clay), ASV vieglatlēts
18. janvāris — Džeisons Sīgels (Jason Segel), amerikāņu aktieris, scenārists, producents un autors
19. janvāris:
- Džensons Batons (Jenson Button), britu autosportists
- Arvīds Macijausks (Arvydas Macijauskas), lietuviešu basketbolists
25. janvāris — Šavi (Xavi), Spānijas futbolists
27. janvāris — Marats Safins (Марат Михайлович Сафин, Марат Мөбин улы Сафин), Krievijas tatāru tenisists

Februāris

12. februāris:
- Huans Karloss Ferero (Juan Carlos Ferrero), spāņu tenisists
- Kristīna Riči (Christina Ricci), amerikāņu aktrise
21. februāris — Džigme Khesars Namgjels Vangčuks (འཇིགས་མེད་གེ་སར་རྣམ་རྒྱལ་དབང་ཕྱུག་), Butānas karalis

Marts

3. marts — Ketrīna Voterstone (Katherine Waterston), Londonā dzimusi ASV aktrise
7. marts — Lora Prepona (Laura Prepon), ASV aktrise
20. marts — Roberts Javtoks (Robertas Javtokas), Lietuvas basketbolists
21. marts:
- Mārita Bjergena (Marit Bjørgen), norvēģu distanču slēpotāja
- Ronaldiņu (Ronaldinho), Brazīlijas futbolists

Aprīlis

4. aprīlis — Stīvens Holkombs (Steven Holcomb), ASV bobslejists (miris 2017. gadā)
10. aprīlis — Aleksandrs Jerjomenko (Александр Ерёменко), krievu hokejists
21. aprīlis — Vinsents Lekavaljē (Vincent Lecavalier), Kanādas hokejists
26. aprīlis — Čenings Teitums (Channing Tatum), amerikāņu kinoaktieris, dejotājs un modelis
28. aprīlis — Bredlijs Viginss (Bradley Wiggins), Lielbritānijas riteņbraucējs

Maijs

5. maijs — Josi Benajuns (יוסף שי "יוסי" בניון), Izraēlas futbolists
30. maijs — Stīvens Džerards (Steven George Gerrard), angļu futbolists

Jūnijs

12. jūnijs — Deniss Monastirskis (Денис Монастирський), ukraiņu jurists un politiķis (miris 2023. gadā)
13. jūnijs:
- Sāra Konora (Sarah Connor), Vācijas dziedātāja
- Huans Karloss Navarro (Juan Carlos Navarro Feijoo), katalāņu basketbolists
- Markuss Vinkelhoks (Markus Winkelhock), Vācijas autosportists
17. jūnijs — Venusa Viljamsa (Venus Williams), ASV tenisiste
26. jūnijs — Džeisons Švarcmans (Jason Schwartzman), amerikāņu aktieris

Jūlijs

6. jūlijs — Pau Gazols (Pau Gasol Sáez), kataloniešu basketbolists
10. jūlijs — Džesika Simpsone (Jessica Simpson), amerikāņu dziedātāja, aktrise un modes dizainere
16. jūlijs — Džese Džeina (Jesse Jane), amerikāņu pornoaktrise (mirusi 2024. gadā)
18. jūlijs — Kristena Bella (Kristen Bell), ASV aktrise
20. jūlijs — Žizele Bundhena (Gisele Bündchen), brazīliešu modele un kinoaktrise
29. jūlijs — Fernando Gonsaless (Fernando González), Čīles tenisists

Septembris

7. septembris:
- Emre Belezoglu (Emre Belözoğlu), Turcijas futbolists
- Gabriels Milito (Gabriel Alejandro Milito), Argentīnas futbolists
9. septembris — Mišela Viljamsa (Michelle Williams), ASV aktrise
11. septembris — Antoniu Piconija (Antônio Pizzonia), Brazīlijas autosportists
12. septembris — Jao Mins (姚明), Ķīnas basketbolists
20. septembris — Patriks Frīzahers (Patrick Friesacher), Nīderlandes autosportists
22. septembris — Markuss Vants (Marcus Wandt), Zviedrijas kosmonauts, lidotājs
30. septembris:
- Martina Hingisa (Martina Hingis, Martina Hingisová), slovāku izcelsmes Šveices tenisiste
- Kristians Kentvels (Christian Cantwell), ASV vieglatlēts, lodes grūdējs

Oktobris

12. oktobris — Nadzeja Astapčuka (Надзея Астапчук), baltkrievu lodes grūdēja
16. oktobris — Sjū Bērda (Sue Bird), ASV basketboliste
27. oktobris — Tanels Padars (Tanel Padar), igauņu dziedātājs

Decembris

18. decembris — Kristīna Agilera (Christina Aguilera), ASV dziedātāja
19. decembris — Džeiks Jillenhols (Jake Gyllenhaal), ASV aktieris

Miruši

13. februāris — Marians Rejevskis (Marian Rejewski), poļu kriptogrāfs (dzimis 1905. gadā)
19. februāris — Bons Skots, Austrālijas mūziķis (dzimis 1946. gadā)
22. februāris — Oskars Kokoška (Oskar Kokoschka), austriešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā)
26. marts — Rolāns Barts (Roland Barthes), franču filozofs (dzimis 1915. gadā)
15. aprīlis — Žans Pols Sartrs (Jean-Paul Sartre), franču filozofs un rakstnieks (dzimis 1905. gadā)
29. aprīlis — Alfreds Hičkoks (Alfred Hitchcock), angļu kinorežisors (dzimis 1899. gadā)
4. maijs — Josips Brozs Tito (Josip Broz Tito), Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1892. gadā)
14. maijs — Hjū Grifits (Hugh Griffith), Velsas aktieris (dzimis 1912. gadā)
7. jūnijs — Henrijs Millers (Henry Valentine Miller), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1891. gadā)
18. jūnijs — Kazimežs Kuratovskis (Kazimierz Kuratowski), poļu matemātiķis (dzimis 1896. gadā)
27. jūnijs — Valters Dornbergers (Walter Robert Dornberger), Vācijas armijas virsnieks (dzimis 1895. gadā)
25. jūlijs — Vladimirs Visockis (Владимир Высоцкий), padomju dziedātājs, aktieris (dzimis 1938. gadā)
27. jūlijs — Mohammads Rezā Pehlevī (محمد رضا شاه پهلوی), Irānas šahs (dzimis 1919. gadā)
20. augusts — Džo Dasēns (Joe Dassin), franču dziedātājs (dzimis 1938. gadā)
25. septembris — Džons Bonems (John Henry Bonham), britu mūziķis (dzimis 1948. gadā)
2. decembris — Romēns Garī (Romain Gary), franču rakstnieks (dzimis 1914. gadā)
8. decembris — Džons Lenons (John Lennon), britu mūziķis (dzimis 1940. gadā)
18. decembris — Aleksejs Kosigins (Алексей Николаевич Косыгин), padomju politiķis (dzimis 1904. gadā)
24. decembris — Kārlis Dēnics (Karl Dönitz), vācu admirālis (dzimis 1891. gadā)
31. decembris:
- Māršals Maklūans (Marshall McLuhan), Kanādas filozofs (dzimis 1911. gadā)
- Rauls Volšs (Raoul Walsh), amerikāņu kinorežisors un aktieris (dzimis 1887. gadā)

Kalendārs

Janvāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
10		1	2	3	4	5	6
20	7	8	9	10	11	12	13
30	14	15	16	17	18	19	20
40	21	22	23	24	25	26	27
50	28	29	30	31

Februāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
50					1	2	3
60	4	5	6	7	8	9	10
70	11	12	13	14	15	16	17
80	18	19	20	21	22	23	24
90	25	26	27	28	29

Marts

	P	O	T	C	P	S	Sv
9						1	2
10	3	4	5	6	7	8	9
11	10	11	12	13	14	15	16
12	17	18	19	20	21	22	23
13	24	25	26	27	28	29	30
14	31

Aprīlis

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
14		1	2	3	4	5	6
15	7	8	9	10	11	12	13
16	14	15	16	17	18	19	20
17	21	22	23	24	25	26	27
18	28	29	30

Maijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
18				1	2	3	4
19	5	6	7	8	9	10	11
20	12	13	14	15	16	17	18
21	19	20	21	22	23	24	25
22	26	27	28	29	30	31

Jūnijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
22	.						1
23	2	3	4	5	6	7	8
24	9	10	11	12	13	14	15
25	16	17	18	19	20	21	22
26	23	24	25	26	27	28	29
27	30

Jūlijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
27		1	2	3	4	5	6
28	7	8	9	10	11	12	13
29	14	15	16	17	18	19	20
30	21	22	23	24	25	26	27
31	28	29	30	31

Augusts

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
31					1	2	3
32	4	5	6	7	8	9	10
33	11	12	13	14	15	16	17
34	18	19	20	21	22	23	24
35	25	26	27	28	29	30	31

Septembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
36	1	2	3	4	5	6	7
37	8	9	10	11	12	13	14
38	15	16	17	18	19	20	21
39	22	23	24	25	26	27	28
40	29	30

Oktobris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
40			1	2	3	4	5
41	6	7	8	9	10	11	12
42	13	14	15	16	17	18	19
43	20	21	22	23	24	25	26
44	27	28	29	30	31

Novembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
44						1	2
45	3	4	5	6	7	8	9
46	10	11	12	13	14	15	16
47	17	18	19	20	21	22	23
48	24	25	26	27	28	29	30

Decembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
49	1	2	3	4	5	6	7
50	8	9	10	11	12	13	14
51	15	16	17	18	19	20	21
52	22	23	24	25	26	27	28
53	29	30	31

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1970 – 1979 1980 – 1989 1990 – 1999
Gadi:	1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983