Īru valoda

Īru valoda ; Gaeilge
Izruna:	IPA: [ˈgeːlʲɟə]
Valodu lieto:	Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)
Reģions:	Britu salas
Pratēju skaits:	Dzimtā valoda: 355 000; Kopā: 1 860 000
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Ķeltu; Salu ķeltu; Gēlu; Īru valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (īru ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Īrija; Ziemeļīrija; Eiropas Savienība
Regulators:	Foras na Gaeilge
Valodas kodi
ISO 639-1:	ga
ISO 639-2:	gle
ISO 639-3:	gle
	; Īru valodā runājošo procentuālais īpatsvars Īrijā un Ziemeļīrijā 2011. gadā
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Īru valoda (Gaeilge, līdz 1948. gadam rakstīja Gaedhilge) ir ķeltu saimes valoda, viena no trim gēlu valodām, kurā runā daļa īru kā Īrijā, tā arī Apvienotajā Karalistē un īru diasporā citur pasaulē. Īru valoda ir pirmā oficiālā valoda Īrijā (aiz angļu valodas), kā arī kopš 2007. gada 1. janvāra viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.^[1] Tai visradniecīgākās ir skotu gēlu un meniešu valodas.

Kādreiz plaši lietota valoda Īrijas salā, īru valoda mūsdienās ir kļuvusi par apdraudētu minoritātes valodu pašu zemē. No 4 miljoniem valsts iedzīvotāju 2011. gadā tikai aptuveni 39% prata to pietiekamā līmenī,^[2] savukārt no tiem tikai neliela daļa to lietoja ikdienā. Teritorijas, kurās īru valoda ikdienā tiek plaši tiek izmantota, dēvē par Gēltahtu (An Ghaeltacht). Tomēr šādas teritorijas Īrijā ir salīdzinoši maz.

Pirmās īru valodā, precīzāk — senajā īru valodā, rakstītās liecības ir datētas ar 4. gadsimtu. Rakstītie teksti bija rakstīti, izmantojot ogama zīmes, un atrasti Īrijas salā un Lielbritānijas salas rietumu krastos.