Žans Batists Kolbērs
Žans Batists Kolbērs (Jean-Baptiste Colbert, 1619. gada 29. augusts, Reimsa — 1683. gada 6. septembris, Parīze) bija franču ekonomists un Francijas finanšu ministrs (1665 — 1683) Luija XIV laikā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Reimsā apģērbu tirgotāja ģimenē. Sasniedzis 21 gadu vecumu, Kolbērs, pateicoties sava tēva sakariem politiskajās aprindās, kļuva par armijas inspektoru. Tas bija drošs pamats viņa tālākajai karjerai.
Ieņemot ministra amatu Kolbērs drīz vien ieguva autoritāti un plašu popularitāti galma aprindās kā spējīgs ekonomists un ministrs. Pateicoties Kolbēram Francija paglābās no tai draudoša bankrota, ko bija izraisījuši Luija XIV plašie tēriņi.
Vēsturiski Kolbēra ekonomiskā politika tiek apzīmēta kā kolbertisms. Dažreiz šo politiku raksturo arī kā dirižisma un merkantilisma apvienojumu, kura pamatā ir koloniālā tirdzniecība un valdības kontrolēta ražošana.
Kļuvis par finanšu ministru, Kolbērs ekonomiskās reformas aizsāka ar stingras, sistemātiskas plānošanas ieviešanu galvenajās saimniecības jomās — komercdarbībā, finansēs, nodokļu politikā u.c. Šos Kolbēra jaunievedumus pamatoti var uzskatīt par mūsdienu plānošanas teorijas un prakses pirmssākumiem. Taču Kolbērs ekonomisko reformu jomā gāja daudz tālāk. Viņš iedibināja arī valsts kasi, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bija pelnīt naudu to aizdodot, t.i. izsniedzot kredītus.
Komercdarbības jomā Kolbērs ieviesa valsts kontrolētas manufaktūras, tirdzniecības u.c. uzņēmumus, kuru darbību pakļāva paša izstrādātiem obligātiem noteikumiem. Viens no ievērojamākiem viņa pasākumiem ražošanas attīstībā bija gobelēna izgatavošanas pārņemšana no Briseles, nodibinot valsts gobelēna manufaktūru. Arī tirdzniecībā, galvenokārt koloniālajā, pēc viņa iniciatīvas tika nodibinātas vairākas kompānijas, kuras specializējās pēc reģionālā principa. Tā, atsevišķas tirdzniecības kompānijas veica operācijas Ziemeļeiropā, Vidusjūrā, Vidējos Austrumos, Indijā un citur.
Lai nodrošinātu regulārus kravu pārvadājumus pa jūru starp Franciju un citām zemēm, Kolbērs neatslābstošu uzmanību veltīja ostu attīstībai un kuģubūvei. Arī tas raksturoja Kolbēra merkantiliskos uzskatus, ka vajadzīgo produktu apjoms pasaulē ir ierobežots un valsts labklājība ir atkarīga no tā, cik lielā apjomā šos produktus iespējams importēt. Tai pat laikā tas bija pretrunā ar lauksaimniecības politiku valsts iekšienē - šī nozare faktiski tika atstāta novārtā. Toties tika izveidotas liela tirdzniecības un spēcīga karaflote, jo bez tām nebija iespējams konkurēt ar Anglijas, Nīderlandes un Spānijas jūras spēkiem. Ar fortiem un bastioniem tika nostiprinātas lielākās ostas — Bresta, Havra, Kalē, Denkerka, Tulona u.c.
Pateicoties lielā mērā tieši Kolbēra darbībai XVII gadsimts bija Francijas labklājības, varenības un starptautiskā prestiža augstākais punkts. Daudzus Kolbēra ekonomisko reformu elementus pārņēma arī citas valstis. Lai gan merkantilisma ideoloģija drīz vien izrādījās ekonomiskās politikas strupceļš, konkrētajā vēsturiskajā Francijas un pārējās Eiropas attīstības posmā tā nospēlēja izcilu lomu. Arī daudzi Kolbēra veikto reformu un jaunievedumu elementi, kā valsts sabalansētas attīstības plānošana, prognozēšana, nodokļu politika u.c., joprojām veiksmīgi funkcionē mūsdienās.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žans Batists Kolbērs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|