Aļģirds
Aļģirds Algirdas/Альгерд | |
---|---|
Lietuvas dižkunigaitis | |
1345. gads — 1377. gads | |
Priekštecis | Jaunutis |
Pēctecis | Jagailis |
Dzimis | ap 1296. gadu |
Miris |
1377. gada maija beigās domājams, Maišagalā (Viļņas apriņķis Lietuva) |
Dzīvesbiedre | |
Bērni | vismaz 12 dēli un vismaz 9 meitas, to skaitā Jagailis, Šķirgailis, Švitrigailis |
Dinastija | Ģedimina dinastija |
Tēvs | Ģedimins |
Māte | Jevna |
- Šis raksts ir par Lietuvas valdnieku. Par citām jēdziena Aļģirds nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aļģirds, arī Oļģerts (lietuviešu: Algirdas, baltkrievu: Альгерд, latīņu: Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345. līdz 1377. gadam. Līdzās viņa tēvam Ģediminam Aļģirds tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Lietuvas valdniekiem. Aļģirds pakļāva daļu līdz tam Zelta ordas pārvaldē esošo kņazu valstu, paplašinot Lietuvas robežas tagadējās Krievijas un Ukrainas teritorijās.
Vārda cilme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Personvārds Aļģirds ir cēlies no vārdu saknēm al- (aliai "viss") + gird- (girdėti, girdas "dzirdētais") — "visu dzirdošais" vai "viszinis".[1] Pēc cita uzskata viņa vārda pirmā daļa al- nozīmē "alga" un viss vārds nozīmē "algu dzirdošais" vai "algu zinošais".[2]
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aļģirds ir dzimis ap 1296. gadu kā sava tēva Ģedimina trešais dēls no viņa otrās laulības ar Smoļenskas kņaza meitu Olgu Vsevolodovnu. 1318. gadā viņš apprecēja Vitebskas kņaza Jaroslava Vasiļjeviča meitu Mariju un apmetās uz dzīvi Usvjatas pilī (tagad — Pleskavas apgabala dienvidos), bet pēc sievastēva nāves kļuva par Vitebskas kņazu (1323). 1341. gadā Pleskavas veče uzaicināja viņu aizstāvēt pilsētu pret Livonijas ordeņa uzbrukumu, pēc tam viņa dēls Andrejs kļuva par Pleskavas kņazu.
Kad pirms savas nāves Ģedimins 1341. gadā sadalīja savus valdījumus saviem septiņiem dēliem kā dalienas kņazistes, Aļģirds ieguva savā valdījumā Krēvas pilsnovadu, viņa brālis Ķēstutis Trāķu un Grodņas pilsnovadus, bet Jaunutis apmetās Viļņas pilī tēva galvaspilsētā.
1345. gadā Aļģirds noslēdza savienību ar savu jaunāko brāli Ķēstuti un ar viņa palīdzību atņēma Viļņu Jaunutim, vietā piešķirot Zaslavļas pili pie Minskas. 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Karagājiena laikā viņš Siguldā ticies ar līvu ievēlēto ķēniņu (regem constitutum), kas piedāvājis militāru sadarbību, taču Aļģirds atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis," un pavēlējis viņam nocirst galvu.[3]
1349. gadā izcēlās karš starp Lietuvu un Poliju (Volīnijas dēļ). Lai gan poļi iekaroja teritorijas Volīnijas rietumdaļā, lielākā daļa Volīnijas palika Lietuvas kontrolē. 1350. gadā Aļģirds apprecējās otro reizi ar Tveras kņaza Aleksandra Mihailoviča meitu Juliānu (Uļjanu). 1355. gadā Aļģirds ieņēma Čerņihivas kņazu galvaspilsētu Brjansku un sadalīja šo valdījumu starp saviem radiniekiem.
1362. gadā notika Lietuvas karaspēka kauja ar tatāriem pie Dienvidu Bugas pietekas Siņuhas (Синюха), kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem Aļģirda militārajiem panākumiem. Šajā kaujā Zelta Ordas karaspēks tika sakauts, un Lietuva pakļāva Podoliju, Kijivu un uz kādu laiku arī stepes Melnās jūras piekrastē tagadējās Odesas apkārtnē. Laikā no 1368. līdz 1372. gadam Aļģirds organizēja trīs karagājienus uz Maskavu (1368., 1370. un 1372. gadā), lai atbalstītu savu sievastēvu, Tveras kņazu Mihailu. Pēc trīs dienu aplenkuma Maskavas Kremli Aļģirds tomēr nespēja ieņemt.
Aļģirds nomira 1377. gada 24. maijā, valsti atstājot savam dēlam Jagailim. Pēc senas baltu pagānu tradīcijas viņa līķis tika sadedzināts pilnā kaujas ietērpā kopā ar 18 kaujas zirgiem pie Maišagalas pils (netālu no Viļņas).
Aļģirda bērni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No pirmās laulības:
- Andrejs (ap 1328 — 1399) — Pleskavas un Polockas kņazs
- Dmitrijs (ap 1329 — 1399) — Brjanskas kņazs
- Vladimirs (ap 1330 — pēc 1386) — Kijivas kņazs
- Konstantīns (ap 1331 — 1398) — Čerņihivas kņazs
- Fjodors (ap 1332/1333 — ap 1394) — Ratno un Kobrinas kņazs
- Agripīna (ap 1334—1393) — Gorodecas-Suzdaļas kņaza Borisa Konstantinoviča sieva.
No otrās laulības:
- Jagailis (Vladislavs) — Polijas karalis
- Skirgailis (Ivans) — Kijivas kņazs
- Koributs (Dmitrijs) — Novgorodas-Severskas un Čerņihivas kņazs
- Karigailis (Kazimirs, Konstantīns) — Mstislavas kņazs
- Lungvēnijs (Semjons) — Novgorodas kņazs, vēlāk Mstislavas kņazs
- Vigands (Fjodors, Aleksandrs) — Kernaves kņazs
- Svitrigailis (Jēkabs, Boļeslavs) — Lietuvas dižkunigaitis
- Kenna (mirusi 1368) — Polijas valdnieka Kazimira sieva
- Helēna
- Fedora
- Marija
- Aleksandra
- Efīmija
- Efrosīnija
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ www.vardai.org
- ↑ «Senie lietuviešu vārdi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. jūlijā.
- ↑ Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aļģirds.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Ģedimina dzimtas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: Jaroslavs Vasiļjevičs |
Vitebskas kņazs 1323—1377 |
Pēctecis: Juliāna, Aļģirda sieva (1377—1393) | ||
Priekštecis: nav |
Krēvas kņazs 1341—1377 |
Pēctecis: | ||
Priekštecis: Jaunutis |
Lietuvas dižkunigaitis 1345 — 1377 |
Pēctecis: Jagailis |
|