Alberts Keselrings

Alberts Keselrings Albert Kesselring Alberts Keselrings 1940. gadā Personīgā informācija Dzimis 1885. gada 30. novembrī Markštefta, Vācijas Impērija (Bavārija, Vācija) Miris 1960. gada 16. jūlijā (74 gadi) Bādnauheima, Hesene, Vācija Tautība vācietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālfeldmaršals Dienesta laiks 1904–1945 Valsts Vācijas Impērija (līdz 1918), Veimāras Republika (līdz 1933), Trešais reihs Struktūra Deutsches Heer (1904-1922), Reihsvērs (1922-1933), Luftwaffe (1933-1945) Komandēja Luftflotte 1, Luftflotte 2, Armiju grupa C, Oberbefehlshaber West Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām, Zobeniem un briljantiem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und Brillanten)

Alberts Keselrings (vācu: Albert Kesselring; dzimis 1885. gada 30. novembrī, miris 1960. gada 16. jūlijā) bija vācu gaisa spēku ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Dienot armijā kopš 1904. gada, karoja gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā. Komandēja Vācijas gaisa spēkus iebrukumā Polijā un Francijā, kaujā par Britāniju, kā arī iebrukumā PSRS. Vēlāk komandēja vācu spēkus Vidusjūras kara teātrī, tai skaitā kampaņu Ziemeļāfrikā. Līdz 1944. gada oktobrim, kad nejauši guva savainojumu autoavārijā, komandēja vācu spēkus Itālijā. Kara beigās bija vācu karaspēka komandieris Rietumu frontē.

Pēc kara tiesāts britu tiesā Itālijā par kara noziegumiem, piespriests nāvessods, kas nomainīts ar mūža ieslodzījumu. 1952. gadā atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts Keselrings.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ģenerālleitnants Valters Vīvers	Luftwaffe Ģenerālštāba priekšnieks 1936. gada 3. jūnijā – 1937. gada 31. maijā	Pēctecis: Aviācijas ģenerālis Hanss Jirgens Štumfs
Priekštecis: nav	1. gaisa flotes komandieris 1939. gada 1. februārī – 1940. gada 11. janvārī	Pēctecis: Ģenerālpulkvedis Hanss Jirgens Štumfs
Priekštecis: Aviācijas ģenerālis Helmuts Felmi	2. gaisa flotes komandieris 1940. gada 12. janvārī – 1943. gada 11. jūnijā	Pēctecis: Ģenerālfeldmaršals Volframs fon Rihthofens
Priekštecis: nav	Luftwaffe pavēlniecības štābs "Dienvidi" 1941. gada 2. decembrī – 1945. gada 10. martā	Pēctecis: Ģenerālpulkvedis Heinrihs fon Fītinghofs
Priekštecis: Ģenerālfeldmaršals Gerds fon Rundštets	Vērmahta pavēlniecības štābs "Rietumi" 1945. gada 11. martā – 1945. gada 22. aprīlī	Pēctecis: nav