Argolida

Argolidas vēsturiskais apgabals

Argolida (sengrieķu: Αργολίδα) ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas austrumu daļā. Rietumos Argolida robežojās ar Arkādiju, ziemeļos ar Korintiju, dienvidrietumos ar Kinuriju, bet vēlāk ar Lakoniju. Ziemeļaustrumos to apskalo Saroniks, bet dienvidos Argolidas līcis. Mūsdienās Argolida ir iekļauta Peloponēsas perifērijas, Argolīdas nomē ar administratīvo centru Naupliju, bet Argolidas austrumu gals Atikas perifērijas Pirejas nomē.

Ģeogrāfija

Argolidas teritoriju veido plaša ieleja, kur atrodas Argosa, Mikēnas un Tirinta, kā arī dziļi Egejas jūrā iestiepusies Aktes pussala. Pussalas ziemeļaustrumos atrodas Saroniks, kura piekrastē izvietojas Troizēnas un Epidauras pilsētas. Pussalas dienvidrietumos Argolidas līcis, kura dziļumā — Nauplijas pilsēta, un nelielā attālumā no tās atrodas Argosa. Arolīdas dienvidos ir tās galvenais sāncensis — Sparta, no kuras tā ir atdalīta ar nelielu apgabalu — Kinuriju, kas ir pastāvīgu strīdu objekts attiecībās ar Spartu. Argolidas rietumos atrodas Peloponēsas centrālā daļa — Arkādija. Apgabala centrs bija Argosas pilsēta.

Vēsture

Lauvu vārti Mikēnās

Pirmās apmetnes šajā reģionā pastāvēja jau neolīta periodā. Bronzas laikmetā šīs bija visblīvāk apdzīvotais un attīstītākais Grieķijas apgabals. Šeit atradās Mikēnas un Tirinta. Jau Mikēnu periodā par Argolidas galveno pilsētu kļuva Argosa, kas saskaņā ar leģendu tika nosaukta mitoloģiska varoņa, Zeva un Niobes dēla, Argosa vārdā. Ar šīm pilsētām ir saistīti leģendārie Homēra eposa varoņi. Agamemnons valdīja Mikēnās. Homēram un dažiem vēlāka laika sengrieķu autoriem Argosa nozīmēja visu Grieķiju un visu Peloponēsu, bet par "argosiešiem" tika saukti ne tikai Argosas iedzīvotaji, grieķi kopumā.

Doriešu ienākšana iznīcināja šīs pilsētas, un jau vēsturiskajā periodā tās stāvēja drupās. No tā laika par apgabala centru kļuva Argosa. Uz ziemeļiem no Argolidas atradās Korinta un Sikiona.

Argosa savu lielāko politisko varenību ieguva tirāna Fedona laikā (7. gadsimts pr.Kr.), un daudzu gadsimtu garumā sacentās ar Spartu par ietekmi reģionā. No 229. gada pr.Kr. tā iegāja Ahajas savienībā, un 147. gadā pr.Kr. nopietni pretojās romiešiem, taču gala rezultātā tika iekļauta Romas sastāvā.

267. un 395. gadā to izpostīja goti. Bizantijas periodā pieauga Nauplijas loma, kas kļuva par vienu no svarīgākajam Grieķijas ostām. Venēciešu valdīšanas laikā šeit tika uzcelts cietoksnis (1711—1714), kas ir saglabājies līdz mūsu dienām.