Pirmo pilsētu Tīru (Τύρας) šajā vietā 4. gadsimtā pirms mūsu ēras dibināja senie grieķi. Tai bija intensīvi tirdzniecības sakari ar citām grieķu pilsētām un kolonijām. 1. gadsimtā p.m.ē. Tīra pakļāvās Trāķijai, bet mūsu ēras 1. gadsimtā tā nonāca Romas impērijasMesijas provinces sastāvā un tika pārdēvēta par Alba Jūliju(Alba Julia). 3. gadsimtā pilsētu daļēji nopostīja goti, bet 4. gadsimta otrajā pusē palikusī daļa nodega pēc huņņu uzbrukuma.
Vēstures avotos pilsēta nākamo reizi minēta 14. gadsimtā kā dženoviešu tirdzniecības kolonija ar nosaukumiem Montekastro(Montecastro) vai Maurokastro(Maurocastro). 14. gadsimta beigās vai 15. gadsimta sākumā pilsēta nonāca Moldāvijas Kņazistes sastāvā ar nosaukumu Četatja Albe(Cetatea Albă). 1484. gadā pilsēta nonāca Osmaņu impērijas sastāvā un tika pārdēvēta par Akermanu(Akkerman).
Akermana atradās Osmaņu impērijas ziemeļu pierobežā un tā bieži cieta kaimiņu uzbrukumos. Krievijas karaspēks pilsētu iekaroja 1770. un 1789. gadā, bet impērijas sastāvā tā nonāca 1812. gadā pēc Bukarestes miera līguma. No 1918. gada līdz Besarābijasokupācijai Akermana bija Rumānijas sastāvā kā Četatja Albe. 1944. gadā tā tika pārdēvēta par Bilhorodu-Dņistrovsku pēc pilsētas rietumslāvu nosaukuma 9.—10. gadsimtā ar paskaidrojošo daļu "[pie] Dņestras", lai atšķirtu no Belgorodas Krievijā un Belgorodas cietokšņa pie Kijivas.[1]