Džordžs IV
Džordžs IV George IV | |
---|---|
Apvienotās Karalistes un Hannoveres karalis | |
1820. gada 29. janvārī — 1830. gada 26. jūnijā | |
Kronēšana | 1821. gada 19. jūlijā |
Priekštecis | Džordžs III |
Pēctecis | Viljams IV |
Dzimis |
1762. gada 12. augustā Sentdžeimsa pils, Londona, Apvienotā Karaliste |
Miris |
1830. gada 26. jūnijā (67 gadu vecumā) Vindzoras pils, Bārkšīra, Apvienotā Karaliste |
Apglabāts | Sentdžordža kapela, Vindzoras pils, Apvienotā Karaliste |
Dzīvesbiedre | Braunšveigas Karolīne |
Bērni | |
Dinastija | Hannoveres dinastija |
Tēvs | Džordžs III |
Māte | Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote |
Paraksts |
Džordžs IV (George Augustus Frederick of Hanover, dzimis 1762. gada 12. augustā, miris 1830. gada 26. jūnijā) bija Hannoveres un Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis no 1820. gada 29. janvāra līdz nāvei 1830. gadā. Džordžs IV bija arī Kornvolas hercogs un Jorkas hercogs (1762-1820).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1811. gada Velsas princis Džordžs valdīja kā princis reģents, jo viņa tēvam Džordžam III progresēja vājprāts, kuru izraisīja slimība, kas mūsdienās ir zināma kā porfīrija.[1] Pēc tēva nāves 1820. gada 29. janvārī viņu kronēja par karali.
Džordžu IV atceras lielākoties viņa ekstravagantā dzīves stila dēļ, kas sekmēja Britu pavaldonības (British Regency) manieres. 1797. gadā viņa svars sasniedza 111 kg,[2] bet 1824. gadā viņa korsetes apkārtmērs bija 127 cm.[3] Viņš bija vaļasbrīžu, stila un garšu jauno formu atbalstītājs. Viņš uzticēja Džonam Nešam (John Nash) Braitonā uzbūvēt karalisko paviljonu, kā arī pārveidot Bakingemas pili, bet seram Džefrijam Vaietvilam (Jeffry Wyattville) - pārbūvēt Vindzoras pili. Džordžam IV bija liela nozīme arī Londonas Nacionālās galerijas un Karaļa koledžas (King's College London) dibināšanā.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baker Kenneth. George IV: A Life in Caricature. London: Thames & Hudson. 2005 ISBN 0-500-25127-4.
- Machin, G. I. T., The Catholic Question in English Politics 1820 to 1830. Oxford: Oxford University Press. 1964
- David Saul. Prince of Pleasure: The Prince of Wales and the Making of the Regency. Grove Press. 2000 ISBN 0-8021-3703-2.
- De-la-Noy, Michael. George IV. Stroud, Gloucestershire: Sutton Publishing. 1998 ISBN 0-7509-1821-7.
- Derry, John W. The Regency Crisis and the Whigs. Cambridge University Press. 1963
- Hibbert, Christopher. George IV, Prince of Wales, 1762–1811. London: Longman. 1972 ISBN 0-582-12675-4.
- Hibbert, Christopher. George IV, Regent and King, 1811–1830. London: Allen Lane. 1973 ISBN 0-7139-0487-9.
- Parissien, Steven. George IV: The Grand Entertainment. London: John Murray. 2001 ISBN 0-7195-5652-X.
- Smith, E. A. George IV. Yale University Press. 1999 ISBN 0-300-07685-1.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs IV.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Hannoveres dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Džordžs III |
Lielbritānijas karalis 1820.-1830. |
Pēctecis: Viljams IV |
|
|
|