Var atšķirties no dažām dienām līdz vairākiem gadiem (ilgākais reģistrētais ir 42 gadi)
Koma ir dziļš, ilgstošs bezsamaņas stāvoklis, kurā cilvēks nevar tikt pamodināts, ir reakcijas trūkums un normāli nereaģē uz sāpīgiem stimuliem un ārējiem kairinājumiem, gaismu vai skaņu, viņam nav normāla nomodas-miega cikla un viņš neuzsāk brīvprātīgas darbības.[1] Personām komā var būt elpošanas un asinsrites traucējumi un refleksu izzušana.[2] Komas pacientiem ir pilnīga nomoda neesamība un viņi nespēj apzināti just, runāt vai kustēties.[3][4] Komas var rasties dabisku iemeslu dēļ vai var būt medicīniski izraisītas.[5]
Klīniski komu var definēt kā nespēju konsekventi izpildīt viena soļa komandu.[6][7] To var definēt arī kā rezultātu ≤ 8 Glāzgovas komas skalā (GCS), kas ilgst ≥ 6 stundas.[8] Lai pacients saglabātu samaņu, ir jāsaglabā modrības un apziņas sastāvdaļas. Nomoda apraksta apziņas kvantitatīvo pakāpi, savukārt apziņa attiecas uz smadzeņu garozas mediēto funkciju kvalitatīvajiem aspektiem, tostarp kognitīvām spējām, piemēram, uzmanību, sensoro uztveri, izteikto atmiņu, valodu, uzdevumu izpildi, laika un telpisko orientāciju un realitātes spriedumu.[3][9] No neiroloģiskā viedokļa apziņu uztur smadzeņu garozas aktivizēšana — pelēkā viela, kas veido smadzeņu ārējo slāni — un retikulārā aktivējošā sistēma (RAS), struktūra, kas atrodas smadzeņu stumbrā.[10][11]
↑Huff, J. Stephen; Tadi, Prasanna (2022), Coma, Treasure Island (FL): StatPearls Publishing. Atjaunināts: 2023-03-19
↑ 3,03,1Bordini, A.L.; Luiz, T.F.; Fernandes, M.; Arruda, W. O.; Teive, H. A. (2010). "Coma scales: a historical review". Arquivos de Neuro-Psiquiatria 68 (6): 930–937. doi:10.1590/S0004-282X2010000600019. PMID21243255.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Koma.
