Mihaels Vitmans
| ||||||||||||||||
|
Mihaels Vitmans (vācu: Michael Wittmann, dažreiz rakstīts arī kā Wittman; dzimis 1914. gada 22. aprīlī, miris 1944. gada 8. augustā) bija Otrā pasaules kara vācu tanku ass, SS hauptšturmfīrers, Dzelzs krusta bruņinieka krusts ar ozola lapām un Zobeniem kavalieris. Viens no efektīvākajiem Otrā pasaules kara tanku asiem, pēc Vācijas datiem Otrā pasaules kara, laikā iznīcinājis 138 ienaidnieka tankus un 132 prettanku lielgabalus.
Pazīstams ar britu 7. bruņutanku divīzijas tanku "slazdu" Vilers Bokāžas kaujas laikā 1944. gada 13. jūnijā. Vadot tanku Tiger I, Vitmans iznīcināja līdz britu 14 tankus, 15 bruņutransportierus un divus prettanku lielgabalus. 15 minūšu laikā pirms viņa paša tanka sašaušanas.
Vitmans pēc kara kļuva par kulta figūru, pateicoties viņa sasniegumiem kā "Tanku asam" (augsti apbalvots tanku komandieris), kas bija daļa no radītā tēla par Waffen-SS populārajā kultūrā. Vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par viņa taktisko sniegumu kaujā. Daži slavēja viņa rīcību Vilers Bokāžas kaujas laikā, savukārt daudzi citi apšaubīja, viņa kā tanku komandiera spējas, un uzskata ka slava par viņa tanku uzvarām bijusi pārspīlēta.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1914. gada 22. aprīlī Bavārijā zemnieku Johana un Ursulas Vitmanu ģimenē. 1934. gada februārī — augustā viņš bija brīvprātīgais Impērijas darba dienestā. No 1934. gada oktobra viņš dienēja Vērmahtā, un 1935. gada novembrī viņam tika piešķirta kaprāļa dienesta pakāpe. 1934-37. gados dienēja 19. kājnieku pulka 10. rotā Freisingā. 1937. gada 1. aprīlī iestājās Waffen SS (dienesta apliecība Nr. 311 623) un brīvprātīgi uzsāka dienestu "Leibstandart SS Ādolfs Hitlers" pulkā.
Polijas un Francijas kampaņu dalībnieks, kuru laikā dienēja kā Sd.Kfz 222 bruņumašīnas vadītājs un pēc tam tās komandieris. "Leibstandart" pulka izlūku bataljona sastāvā. Kopš 1941. gada aprīļa uzbrukuma prettanku pašgājējlielgabala StuG III komandieris. Vēlāk arī Balkānu kampaņas dalībnieks. No 1941. gada jūnija sākoties vācu iebrukumam PSRS karojis padomju-vācu frontē.
PSRS iebrukuma laikā viņš komandēja pašgājējluielgabalu vadu. Viņš iznīcināja vairākus tankus un vienā kaujā ar savu ieroci aizturēja padomju uzbrukumu 8 T-34 tanku sastāvā, iznīcinot 6 no tiem. 1942. gada 4. jūnijā Vitmanu nosūtīja mācīties uz SS kursantu skolu Bādtelcā un pēc kursu beigšanas 1942. gada 21. decembrī Vitmans ieguva SS Unteršturmfīrera dienesta pakāpi. 1942. gada decembrī — 1943. gada janvārī viņš izgāja apmācību uz jaunajiem un daudzsološajiem vācu tankiem — Pz.Kpfw. VI "Tīģeris".
Kopš 1943. gada janvāra SS divīzijas "Leibstandart SS Ādolfs Hitlers" tanku pulka 13. smago tanku rotas "Tīģeru" vada komandieris. 1943. gada 5. jūlijā Kurskas kaujas pirmajā dienā Vitmans iznīcināja 8 tankus un 7 artilērijas ieročus; Kopumā šajā kaujā viņam bija iznīcināti 30 T-34 un KV-1 tanki. Vēlāk vienā dienā, 1943. gada 13. novembrī, viņš iznīcināja 20 T-34 padomju tankus. Pēc tam Vitmans kļuva zināms kā slavenākais tankists pasaules militārajā vēsturē. 1943. gada beigās vienā kaujā Vitmans iznīcināja 10 tankus, un viņa kopējais iznīcināto pretinieku tanku skaits sasniedza 66 tankus. 1944. gada 13. janvārī viņš iznīcināja 19 tankus un 3 pašgājējlielgabalus lielgabalus SU-76. Par izcilu dienestu 1944. gada 30. janvārī apbalvots ar Dzelzs krusta bruņinieka krustu ar ozola lapām un paaugstināts par SS oberšturmfīreru.
1944. gada aprīlī Vitmans tika pārcelts uz Franciju un iecelts par 101. SS smago tanku bataljona 2. rotas komandieri, līdz tam laikam iznīcinājis jau 119 padomju tankus. 1944. gadā Normandijas kauju dalībnieks. Šeit Vitmans kļuva slavens slavenajā Vilers Bokāžas kaujā 1944. gada 13. jūnijā, kur skaidri tika demonstrēta gan Vitmaņa meistarība, gan "Tiger" smagā tanka pārākums bruņās pār ienaidnieka transportlīdzekļiem. Vadot 101.smagā SS tanku bataljona "Tīģeru" rotu, viņš pēkšņi uzbruka stāvošai britu bruņutehnikas kolonnai, ar kopīgām vienības darbībām 15 minūšu laikā vācu bataljona tanki iznīcināja vairākus britu tankus, 2 prettanku lielgabalus un aptuveni 15 ienaidnieka bruņutehnikas vienības no britu 7. bruņotās divīzijas izlūkošanas eskadras, tā sauktās "tuksneša žurkas", kas vācu feldmaršalam Rommelam sagādāja daudz nepatikšanu Āfrikā. Tālākās kaujas laikā pirms viņa tanks tika iznīcināts, darbojoties atsevišķi no rotas, iznīcināja vēl vairākus tankus. Kaujas rezultātā Vitmana apkalpe iznīcināja līdz 11 britu tankiem, 1—2 prettanku lielgabaliem un vairākus bruņutransportierus. Vitmana rīcības dēļ briti nespēja noturēt augstieni 213., lai gan vācieši turpmākajā kaujas fāzē cieta ievērojamus zaudējumus.
Par savu rīcību kaujas laukā Vitmans 1944. gada 22. jūnijā tika apbalvots ar Bruņinieka krustu ar ozola lapām un zobeniem, ko viņam personīgi Berghofā pasniedza Ādolfs Hitlers. Līdz 1944. gada 14. jūnijam Vitmans bija iznīcinājis 138 tankus un 132 lielgabalus. No 1944. gada 10. jūlija 101. smagā SS tanku bataljona komandieris (kurā līdz tam laikam bija 11 kaujas spējīgi Tiger tanki un vēl 19 atradās remonta darbnīcās). Augustā kaujās Vitmans vadīja 12. SS tanku divīzijas "Hitlerjūgends" tanku grupu (apmēram 25 tanki).
Vitmans gāja bojā kaujā 1944. gada 8. augustā, atvairot aptuveni 60 ienaidnieka tanku uzbrukumu, kas tomēr vācu pavēlniecībai deva iespēju piesaistīt papildspēkus un novērst britu spēku izrāvienu. Kopumā kara laikā Vitmans iznīcināja 138 ienaidnieka tankus (tostarp 119 padomju-vācu frontē) un 132 citus transportlīdzekļus.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
M. Vitmans un A. Hitlers (30.01.1944.)
-
Mihaels Vitmans 1944. gada maijā, Francijā
-
Vitmana tanku rota, 1944. gada 7. jūnijā, ceļā uz Morņī. Vitmans stāv Tiger 205 tornī.
-
Mihaela Vitmana un viņa tanka Tiger 007 apkalpes locekļu kapi Lakambes kapsētā, Francijā.
-
Vitmana iznīcinātās britu transporta kolonnas atlūzas, ieskaitot prettanku lielgabalu priekšplānā.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- After the Battle Magazine. Issue 48: Germany Surrenders. After the Battle Magazine. After the Battle, 1985.
- Eric Lefevre. Panzers in Normandy: Then and Now. R. Cooke (trans.). After the Battle, 1983. ISBN 0-900913-29-0.
- Ken Tout. A Fine Night for Tanks: The Road to Falaise. Sutton Publishing Ltd, 2002 [1998]. ISBN 0-7509-3189-2.
- Ken Tout. By Tank – D to VE Days. Robert Hale Ltd, 2007. ISBN 978-0-7090-8148-7.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zaloga, Steven J. (2021), Allied Tanks in Normandy 1944, New Vanguard 294, Osprey, p. 40
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- DDay-Overlord.com Arhivēts 2011. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Battlefield Misteries: Who Killed Michael Wittmann?
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |