Mihailo Lomonosov
| Mihailo Lomonosov Михайло Ломоносов | |
_DSC_0071.JPG) Михайло Ломоносов zinātniskās aparatūras moduļa makets | |
| KA veids | Zinātnisks pavadonis |
| Operators | Maskavas valsts universitāte,  Krievija |
| Izgatavotāji | VNIIEM, Krievija |
| Bāzes platforma | Kanopus-V |
| Starts | 28.04.2016. 02:01 UTC |
| Starta vieta | Vostočnij 1S Krievija |
| Nesējraķete | Sojuz-2.1a/Volga |
| Palaists kopā ar | Aist-2D, SamSat-218 |
| Aktivitātes beigas | 2018. gada jūnijs |
| Darbības ilgums | 3 gadi (plānots) |
| NSSDC ID | 2016-026A |
| SCN | 41464 |
| Tīmekļa vietne | http://lomonosov.sinp.msu.ru/en/ |
| Masa | 625 kg |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Slīpums | 97,3° |
| Periods | 94,2 min |
| Apogejs | 493 km |
| Perigejs | 478 km |
Mihailo Lomonosov (Михайло Ломоносов) ir Krievijas zinātniski izglītojošais pavadonis. Projektu finansē Maskavas valsts universitāte. Tas orbītā palaists 2016. gada aprīlī pirmajā startā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij. Pavadoņa zinātniskā aparatūra darbojās līdz 2018. gada jūnijam.
Pavadonis nosaukts par godu krievu zinātniekam Mihailam Lomonosovam, vienam no Maskavas valsts universitātes dibinātājiem.
Ar Mihailo Lomonosov paredzēts uztvert ārpusgalaktisko kosmisko starojumu, gamma uzliesmojumus, novērot Zemes augšējās atmosfēras parādības.
Kosmiskā aparāta platforma izgatavota Krievijas uzņēmumā NPO VNII Elektromehaniki uz Kanopus-V bāzes.
Projekta vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Projektu Lomonosov Maskavas valsts universitāte sāka attīstīt 2000. gadu vidū. Tā galvenais instruments TUS būtu inovatīvs septiņu segmentu fresnela spogulis, ar kuru varētu uztvert ultravioleto starojumu. Pēc sākotnējā plāna TUS bija paredzēts uzstādīt mikropavadonī MKA, kuru izgatavotu CSKB Progress.
2009. gadā TUS uzstādīšanai izvēlējās Kanopus-V platformu, ar kuru varēja nodrošināt precīzāku stabilizāciju. Pavadoni bija paredzēts palaist 2010. gada aprīlī ar nesējraķeti Rokot. Tas tika nosaukts par MVL-300 (Mihail Vasiljevič Lomonosov 300), jo 2011. gadā Mihailam Lomonosovam tika svinēta 300 gadu jubileja. Jaunā platforma ļāva uzstādīt papildu instrumentus, un tā palaišana aizkavējās.
2012. gadā nolemts Mihailo Lomonosov palaist nesējraķetes Sojuz-2.1v otrajā lidojumā 2013. gada pirmajā pusē. Tika piešķirts finansējums pavadoņa uzlabošanai, un tas nebija gatavs līdz 2013. gada vidum. 2014. gadā Mihailo Lomonosov palaišanu nolemts veikt pirmajā startā no jaunā kosmodroma Vostočnij ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Volga.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mihailo Lomonosov startēja 2016. gada 28. aprīlī 02:01 UTC ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Volga no kosmodroma Vostočnij.[1] Kopā ar to tika palaisti arī pavadoņi Aist-2D, SamSat-218.
2018. gada 30. jūnijā tika paziņots, ka zinātniskā aparatūra ir sabojājusies. Mēģinājumi atjaunot zinātniskās aparatūras darbību bija neveiksmīgi, lai gan sakari ar pavadoni tiek uzturēti.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Photos: Soyuz launch inaugurates new Russian spaceport Stephen Clark, Spaceflight Now, 2016-04-29
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Проект Ломоносов Maskavas valsts universitāte
- Космический аппарат «Ломоносов» VNIIEM
- MVL-300 (Mikhailo Lomonosov) Gunter Dirk Krebs
- Mikhailo Lomonosov to hunt for upward lightning, cosmic rays russianspaceweb.com