Sorokas cietoksnis
| Sorokas cietoksnis | |
|---|---|
.jpg) Sorokas cietoksnis. | |
  Sorokas cietoksnis | |
| Atrašanās vieta |
 Moldova |
| Reģions | Moldāvija |
| Koordinātas | 48°09′41″N 28°18′19″E / 48.16139°N 28.30528°EKoordinātas: 48°09′41″N 28°18′19″E / 48.16139°N 28.30528°E |
| Veids | Cietoksnis |
| Vēsture | |
| Kultūras | Moldāvu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Celtne |
Sorokas cietoksnis (rumāņu: Cetatea Soroca) ir 15. gadsimtā veidots viduslaiku cietoksnis Sorokas pilsētā, Moldovā. Tas pēc rekonstrukcijas 2015. gada 16. maijā tika atvērts apmeklētājiem. Cietoksnis atrodas Dņestras upes labajā krastā, apmēram 160 km uz ziemeļiem no Kišiņevas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sorokas cietoksni uzcēla Stefans Lielais 15. gadsimta beigās. Vietējā tradīcija cietokšņa nosaukuma izcelsmi traktē tā, ka gospodars dibināja "sorok" (cietokšņa celtniecības laiks "40"). 1499. gadā dokumentāli tiek pieminēts Koste — pirmais cietokšņa pirkelabs (komendants). Sorokas cietoksnis bija celts kā aizsardzības nocietinājums pret tatāru ordām, kas pāri Dņestras pārceltuvēm regulāri iebruka Moldovā. Soroka nebija liels cietoksnis ar divām sienu rindām, kā Sučava, Četata Albe vai Hotina, bet tikai neliels nocietinājums, kurā vietējie aizsargi varēja patverties no tatāriem.
Daži vēsturnieki, Dmitriju Kantemiru, Konstantīnu Stamati, Zamfiru Arbore un Nikolae Jorgu ieskaitot, uzskata, ka Sorokas cietoksnis bija celts bijušās dženoviešu faktorijas, Olhionijas vietā, kur tika glabātas no Podolijas atvestās preces. Olhionija it kā bija nocietināta apmetne ceļā no Četatas Albas uz Sučavu. Bet pašreiz nav arheoloģisku pierādījumu, kas apstiprinātu šādu hipotēzi.
Arheoloģiskie pētījumi pie pilsētas ir atraduši bronzas laikmeta, agrā dzelzs laikmeta u.c. apmetnes, kas raksturīgas Kukutenas-Tripoles kultūrai, līdz pat viduslaikiem, taču senās Olhionijas kolonijas pēdas nav konstatētas. Netika atrastas arī senā dāku Sargusa (saukta arī Sargidava, Krahita vai Krahidava) cietokšņa pēdas, kas pēc dažu iepriekšējo gadsimtu vēsturnieku domām atradās šajā teritorijā.
17. gadsimta beigās, kad šeit uzturējās 2000 poļu karavīru liels garnizons, cietoksnī tika veiktas vairākas pārbūves. Pie sienām tika piebūvētas vēl 13 telpas pulvera glabāšanai, bet virs tām dzīvojamās istabas. Aizsargmūra dzeguļi tika aiztaisīti, atstājot tikai atveres vieglajiem šaujamieročiem. Poļu karavīriem bija uzceltas kazarmas aiz cietokšņa teritorijas, un visa platība tika apbūvēta ar zemes valni un aizsarggrāvi.
Sorokas cietoksnis kā Moldovas pats tālākais austrumu punkts savas pastāvēšanas laikā kļuva par pašu šausmīgāko iebrukumu arēnu. Šeit pie cietokšņa sienu pakājes izvērtās nežēlīgas kaujas.
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cietoksnim ir ovāla forma ar iekšējā pagalma diametru — 30,5 m. Cietokšņa pieci torņi, no kuriem četri ir apaļi un viens virs ieejas kvadrātveidīgs, izvietoti vienādā attālumā cits no cita. Cietokšņa sienas, 3,05 m biezas un 21 m augstas ar atverēm zemes līmenī, ir iegremdētas vēl 7 m dziļumā, līdz pat cietajiem pamatslāņiem. Cietokšņa augšējā daļā, kur dominē torņi, paceļoties 4 m virs sienām, izvietotas šaujamlūkas. Cietokšņa sienu iekšpusi apjož trīs koka galeriju rindas, balstītas ar konsoles baļķiem, un ir paredzētas cietokšņa aizstāvjiem. Ieeju cietoksnī caur kvadrātveida torņa arku no Dņestras puses sargāja divi masīvi vārti, kuru priekšā vēl atradās restes. Zem ieejas pagrabā atradās divi "slazdi". Virs ieejas izvietojās cietokšņa kapela ar izeju uz pirmo galeriju.[1] Kapelai bija smailloka vārti, apdarināti moldāvu gotikas stilā. Torņu telpās varēja ieiet no koka galerijām, kas savā starpā bija saistītas ar ārējām kāpnēm. Apgaitas ceļā pie robainajām sienām un daļēji to nišās glabājās aizsardzības ieroči. Cietokšņa centrā bija izraksta aka.
Sorokas cietokšņa izmēri un forma ir ļoti svarīgi tā izcelsmes un viduslaiku Moldovas aizsardzības sistēmas stāvokļa saprašanai. Šis cietoksnis ir labāko itāļu Renesanses sasniegumu laikabiedrs, un tas ir līdzīgs daudziem Ziemeļitālijas cietokšņiem (īpaši liela līdzība ar Kaprarolas cietoksni), taču ir diezgan daudz elementu, kas to atšķir no citiem. Cietokšņa nelielie izmēri, 100 soļu lielais iekšējais diametrs, ļauj pieskaitīt Sorokas cietoksni citiem izcilajiem Eiropas arhitektūras sasniegumiem, kā tā meistaru celtniecības prasmes liecība.
Vēsturiskā vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sorokas cietoksnis ir unikāls viduslaiku Moldovas aizsardzības arhitektūras piemineklis. Moldāvu gospodara Pētera Rareša 1543. gada 23. aprīļa vēstule, adresēta Bistricas maģistram Transilvānijā, kurā hospodars lūdz atsūtīt meistarus un zeļļus nocietinājumu celtniecībai Sorokā, tiek uzskatīta par galveno argumentu cietokšņa datēšanā. Mūra cietoksni, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, uzcēla mūrnieku grupa no Transilvānijas meistara Jēkaba vadībā, kurš arī atstāja uzrakstu cietoksnī: "šo cietoksni ir cēlis Jēkabs". Pirms akmens cietokšņa būves šeit atradās koka un zemes nocietinājumi, kas bija minēti tikai 1499. gadā, kaut arī ir viedoklis, ka tas tika celts vēl senāk. Arheoloģisko izrakumu laikā cietoksnī tika atrastas koka nocietinājumu paliekas.
Interesanti fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sorokas cietoksnis bija attēlots uz Moldovas leju banknotēm, kā arī Moldovas pilsoņu personas apliecības fonā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ BULAT, Nicolae (2000). Județa Soroca, file de istorie (in Romanian). Chisinau: Editura ARC. pp. 22—23. ISBN 9975-61-139-7.