Lapzemes karš

Lapzemes karš (somu: Lapin sota, zviedru: Lapplandskriget, vācu: Lapplandkrieg) bija karš Lapzemes apgabalā starp Somiju un nacistisko Vāciju no 1944. gada septembra līdz 1945. gada aprīlim.

Lai gan somi un vācieši Turpinājuma kara (1941—1944) laikā bija cīnījušies kopā pret Padomju Savienību, 1943.—1944. gadā ar pārtraukumiem notika miera sarunas starp Somijas valdību un Otrā pasaules kara sabiedrotajiem, bet vienošanās netika panākta. 1944. gada 19. septembrī parakstītais Maskavas pamiers paredzēja, ka Somijai jāpārtrauc diplomātiskās attiecības ar Vāciju un jāpadzen visi vācu karavīri.

Vērmahts bija paredzējis šādu notikumu pavērsienu un plānoja organizētu atkāpšanos uz okupēto Norvēģiju. Taču PSRS pieprasīja Somijai ievērot pamiera noteikumus un uzsākt aktīvu karadarbību. 28. septembrī somi uzbruka Vērmahta pozīcijām uz austrumiem no Oulu, bet Sarkanā armija uzbruka ziemeļos, un 16. oktobrī vācieši atkāpās no Petsamo. Pēc vairākām nelielām kaujām 1944. gada novembrī vācu karaspēka lielākā daļa atkāpās ziemeļu virzienā uz pozīcijām pie Somijas un Norvēģijas robežas. Pēdējie vācu karavīri pameta Somiju 1945. gada 27. aprīlī, īsi pirms Otrā pasaules kara beigām Eiropā.

Sekas

Pēc Maskavas pamiera Somija formāli palika karastāvoklī ar Padomju Savienību un Apvienoto Karalisti līdz 1947. gada Parīzes miera līguma ratifikācijai.

Atkāpjoties vācu karaspēks izmantoja izdedzinātās zemes taktiku un sagrāva vairāk kā trešdaļu no visām reģiona ēkām. Papildus materiālajiem zaudējumiem, kas tika lēsti aptuveni 300 miljonu ASV dolāru apmērā (pēc 1945. gada maiņas kursa), par bēgļiem kļuva aptuveni 100 000 Somijas iedzīvotāju, kas saasināja pēckara atjaunošanas problēmas.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lapzemes karš.