Milāna
Milāna | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Milano | |||
| |||
| |||
Koordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°EKoordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°E | |||
Valsts | Itālija | ||
Reģions | Lombardija | ||
Metropole | Milāna | ||
Platība | |||
• Kopējā | 183,77 km2 | ||
Augstums | 120 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 1 354 196 | ||
• blīvums | 7 171,4/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Pasta indeksi | 20100, 20121-20162 | ||
Mājaslapa |
www | ||
Milāna Vikikrātuvē |
Milāna (itāļu: Milano) ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas metropoles centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir Pirelli un Alfa Romeo mītnes vieta.
Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem zīmoliem kā Giorgio Armani, Dolce & Gabbana, Prada un Gianni Versace.
Korveto rajons pilsētā izveidojies par "laikmetīgās mākslas" centru.[2][3][4]
Sportā pilsēta slavena ar divām futbolkomandām AC Milan un Internazionale (Inter). Netālu no Milānas atrodas Formula 1 Moncas trase, kur notiek Itālijas GP izcīņa. Milāna kopā ar Kortīnu d'Ampeco ir izraudzīta par 2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600. gadu p.m.ē. dibinājuši ķelti, un tās ķeltu nosaukums (Mid-lan — 'līdzenuma vidū') saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222. gadu p.m.ē. Milānu ieņēma romieši un nosauca par Mediolānu (Mediolanum).
Tetrarhijas periodā Milāna bija Rietumromas galvaspilsēta. 4. gadsimtā, bīskapa Svētā Ambrosija un imperatora Teodosija I laikā Milāna bija Rietumromas impērijas galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna bija otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem.
11. gadsimtā, pēc ostgotu un langobardu valdīšanas, pilsēta atguva savu nozīmību un vadīja citas Lombardijas pilsētas cīņā pret Svēto Romas impēriju.
Renesanses laikmetā pilsētā valdīja savstarpēji konkurējošās Sforcu un Viskonti ģimenes, kuras uzaicināja uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī Leonardo da Vinči). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā 15. gadsimtā Milānu pakļāva Francija, bet 16. gadsimta sākumā — Spānija.
18. gadsimtā Milāna nonāca Austrijas varā, bet pēc Franču revolūcijas un Napoleona karagājieniem Milāna iekļāvās Cisalpīnas republikas sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļuva Austrijas sastāvā un bija viens no itāļu nacionālisma centriem.
Otrā Itālijas neatkarības kara rezultātā Milāna 1859. gadā nokļuva Sardīnijas Karalistes sastāvā, kura 1861. gadā pārtapa par Itālijas Karalisti.
Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no Salo republikas galvenajām pilsētām Milāna smagi cieta Otrā pasaules kara laikā sabiedroto bombardēšanās.
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Biblioteca Ambrosiana — seno rokrakstu bibliotēka
- La Scala — pasaulslavens operteātris
- Milānas katedrāle — gotiskā katedrāle
- Santa Maria delle Grazie baznīca — ar Leonardo da Vinči "Svēto Vakarēdienu"
- Via Montenapoleone — fashion veikalu iela
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Milānā dzimuši:
- Sv. Ambrosijs (Sanctus Aurelius Ambrosius; 340—397) — bīskaps;
- Katerīna Sforca (Caterina Sforza; 1463—1509) — muižniece, Forli grāfiene;
- Marija Anjēzi (Maria Gaetana Agnesi; 1718—1799) — matemātiķe;
- Džuzepe Arčimboldo (Giuseppe Arcimboldo; 1527-1593) — gleznotājs;
- Alberto Askari (Alberto Ascari; 1918—1955) — autobraucējs;
- Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi; 1936—2023) — politiķis;
- Bramantino (Bramantino; 1465-1530) — mākslinieks;
- Adriāno Čelentāno (Adriano Celentano; 1938) — dziedātājs;
- Džakomo Čeruti (Giacomo Ceruti; 1698—1767) — mākslinieks;
- Luidži Džusāni (Luigi Giussani; 1922—2005) — priesteris;
- Karlo Gada (Carlo Emilio Gadda; 1893—1973) — rakstnieks;
- Betīno Kraksi (Bettino Craxi; 1934—2000) — politiķis;
- Paolo Maldīni (Paolo Maldini; 1968) — futbolists;
- Dino Rizi (Dino Risi, 1916—2008) — kinorežisors;
- Nino Rota (Nino Rota; 1911—1979) — komponists;
- Aldo Rossi (Aldo Rossi; 1931-1997) — arhitekts;
- Alesandro Mandzoni (Alessandro Manzoni; 1785—1873) — dzejnieks;
- Džuzepe Meaca (Giuseppe Meazza; 1910—1979) — futbolists;
- Frančesko Melci (Francesco Melzi; 1491/92—1570) — gleznotājs;
- Lukīno Viskonti (Luchino Visconti; 1906—1976) — kinorežisors.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://demo.istat.it/?l=it.
- ↑ Via Romilli: laikmetīgā māksla uzplaukst Milānā, Artribune, marts 2024
- ↑ Fondazione Galleria Milano: jauni projekti laikmetīgajai mākslai, Artribune, janvāris 2024
- ↑ No Montenapo uz Corvetto: galerijas un ceļojošie projekti plaukst, Il Giorno, 2024
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Milāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
|
|