Rostoka

Rostoka
Rostokas vecpilsētas apbūve
Karogs Ģerbonis
Rostoka
Koordinātas: 54°04′44″N 12°07′56″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1218
Platība
• Kopējā	181,44 km2
Augstums	17 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	210 795
• blīvums	1 117,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://rathaus.rostock.de/
Rostoka Vikikrātuvē

Rostoka (vācu: Rostock, oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka (vācu: Hansestadt Rostock)) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes. Pilsētas rajons Varneminde, 12 kilometrus no Rostokas centra, ir kūrorts Baltijas jūras krastā. Rostoka ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Rīgas sadraudzības pilsēta.

Vēsture

Rostokas panorāma 1597. gadā

Sagrautā Rostoka 1942. gadā

Pilsētu dibinājuši Pielabas slāvi jeb vendi 11. gadsimtā. 1161. gadā apmetni nodedzināja Dānijas karalis Valdemārs I Lielais. Pēc tam šajā vietā apmetās vācu ieceļotāji nodibinot Vecpilsētu (Altstadt), Viduspilsētu (Mittelstadt) un Jauno Pilsētu (Neustadt). Rostoka 1218. gadā ieguva pilsētas tiesības un attīstījās Hanzas savienības sastāvā. 1419. gadā nodibināja vienu no vecākajām Eiropas universitātēm - Rostokas Universitāti. 1573. gadā Rostoka atzina Mēklenburgas hercoga varu pār pilsētu. Trīsdesmitgadu karā Rostoku okupē dāņu, zviedru un imperatora karaspēks (1618–48). Pamazām pilsēta pagrimst, un tas attīstība atjaunojas līdz ar rūpniecības attīstību 19. gadsimta otrajā pusē, kad Rostoka kļūst par ievērojamu ostu, kuģu- un aviācijas būves centru. 1939. gada 27. augustā pie Rostokas notika pasaulē pirmais veiksmīgais reaktīvās lidmašīnas starts. Tā kā pilsētā un tās apkārtnē atradās aviācijas kompāniju Arado un Henkel rūpnīcas, to smagi bombardēja Otrā pasaules kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara Rostoka attīstījās kā lielākā VDR ostas pilsēta. 1992. gadā no 22. līdz 24. augustam pilsētas Lihtenhāgenes rajonā notika pret vjetnamiešiem un čigāniem vērsti grautiņi.

Uzņēmējdarbība un kultūra

Rostokā atrodas kompāniju AIDA Cruises (kruīzu kompānija), Hugo Stinnes Schiffahrt (kuģniecība), Neptun Werft (kuģubūve) un Scandlines (prāmju satiksme) galvenās mītnes. Kompānijas Nordex (vēja turbīnu ražošana) rūpnīca. Pilsētā tradicionāli notiek ikgadējās Hanzas regates sacensības. Modernās mākslas muzejs Kunsthalle Rostock, Stasi muzejs, zooloģiskais dārzs.

Cilvēki

Rostokā dzimuši

• princese Elizabete Karolīne Kristīne, vēlākā Krievijas valdniece (1740-1741) Anna Leopoldovna (Анна Леопольдовна, 1718-1746),
• filozofs Francis Epinuss (Franz Aepinus, 1724-1802),
• feldmaršals Gebhards Līberehts fon Blihers (Gebhard Leberecht von Blücher, 1742-1819),
• botāniķis Ferdinands fon Millers (Ferdinand von Mueller, 1825-1896),
• bioķīmiķis Albrehts Kosels (Albrecht Kossel, 1853-1927),
• orientālists Kārlis Brokelmanis (Carl Brockelmann, 1868–1956),
• arhitekts Heinrihs Tesenovs (Heinrich Tessenow, 1876-1950),
• rakstnieks Valters Kempovskis (Walter Kempowski, 1929-2007),
• teologs un politiķis, Vācijas prezidents Joahims Gauks (Joachim Gauck, 1940),
• desmitcīņnieks Kristiāns Šenks (Christian Schenk, 1965),
• riteņbraucējs Jans Ulrihs (Jan Ullrich, 1973)
• riteņbraucējs Andrē Greipels (André Greipel, 1982),
• riteņbraucējs Pauls Martenss (Paul Martens, 1983)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rostoka.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Rostokas Universitāte (vāciski), (angliski)
• Hanzas regate (vāciski), (angliski)
• AIDA Cruises (vāciski)
• Scandlines (vāciski), (angliski)
• Neptun Werft (vāciski), (angliski)
• Hugo Stinnes Schiffahrt (vāciski)