Pāriet uz saturu

Albānija

Vikipēdijas lapa
Albānijas Republika
Republika e Shqipërisë
Albānijas karogs Albānijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeTi Shqipëri më jep nder, më jep emrin shqipëtar
(Tu, Albānija, dod man godu, tu man dod vārdu albānis.)
HimnaHymni i Flamurit
Location of Albania
Location of Albania
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Tirāna
748) 41°20′N 19°48′E / 41.333°N 19.800°E / 41.333; 19.800
Valsts valodas albāņu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Bajrams Begajs
 -  Premjerministrs Edi Rama
Neatkarība no Osmaņu impērijas 
 -  Datums 1912. gada 28. novembrī 
Platība
 -  Kopā 28 748 km² (143.)
 -  Ūdens (%) 4,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 3 020 209 (130.)
 -  Blīvums 98/km² (63.)
IKP (PPP) 2015.. gada aprēķins
 -  Kopā $32,259 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $11 700 
Džini koef. (2008) 26.7 (zems
TAI (2013) 0.716 (augsts) (95.)
Valūta Albānijas leks (ALL)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .al
ISO 3166-1 kods 008 / ALB / AL
Tālsarunu kods +355

Albānija (albāņu: Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.

Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts.[2]

Daļa vēsturnieku domā, ka albānieši savu nosaukumu ieguvuši no ilīriešu cilts, kā arī ir tās pēcteči. Citi vēsturnieki uzskata, ka vienīgais, kas mūsdienu albāņus saista ar seno ilīriešu ciltīm, ir apdzīvotā vieta, jo ilīrieši romanizējās Romas impērijas un Bizantijas impērijas periodā (jau Bizantijas laikā avotos nav nekādu ziņu par ilīriešu esamību), pēc tam šīm zemēs pāri nāca barbaru tautu viļņi t.s. Lielās tautu staigāšanas laikā.

Pamatraksts: Albānijas vēsture

Albānijas teritorija tika apdzīvota jau paleolītā laikmetā pirms vairāk kā tūkstoš gadiem. Pirmās apmetnes ir atrastas Gajtanas alā, Konispolē, Dajti kalnā un Ksarā. Albānija līdz 1912. gadam bija daļa no Osmaņu impērijas un pēc Otrā Balkānu kara osmaņi atstāja Albāniju. Sākot no 1925. gada valsti pārvaldīja prezidents Ahmeds Zogu, kurš 1928. gadā pasludināja sevi par karali Zogu I, pirmo Albānijas monarhu. Viņa valdīšanas laiks beidzās 1939. gada 7. aprīlī, kad Albānijā iebruka Itālija, Zogu ar ģimeni sākotnēji aizbēga uz Grieķiju, tad caur Latviju uz Zviedriju.

Pēc Otrā pasaules kara varu Albānijā sagrāba komunisti, bet pēc komunistu valdības sagrāves Ahmeta Zogu dēls Leka un karaliskā ģimene atgriezās Albānijā 2002. gada 28. jūnijā.

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albānija sastāv no 12 apgabaliem (ķarkām).

Karte Ģerbonis Ķarka Nosaukums
albāņu valodā
Administratīvais
centrs
Platība (km²) Iedzīvotāju skaits
(2011)
Rajonu
skaits
ISO 3166-2
Berati ķarka Qarku i Beratit Berati &00000000000017980000001 798 &0000000000141944000000141 944 5 AL-01
Dibras ķarka Qarku i Dibrës Peškopi &00000000000025070000002 507 &0000000000140002000000140 002 4 AL-09
Duresi ķarka Qarku i Durrësit Duresi &0000000000000827000000827 &0000000000310499000000310 499 3 AL-02
Eļbasani ķarka Qarku i Elbasanit Eļbasani &00000000000031990000003 199 &0000000000295827000000295 827 7 AL-03
Fieri ķarka Qarku i Fierit Fieri &00000000000018900000001 890 &0000000000310331000000310 331 6 AL-04
Ģirokastras ķarka Qarku i Gjirokastrës Ģirokastra &00000000000028830000002 883 &000000000007217600000072 176 3 AL-05
Korčas ķarka Qarku i Korçës Korča &00000000000037110000003 711 &0000000000220357000000220 357 4 AL-06
Kukesi ķarka Qarku i Kukësit Kukesi &00000000000023730000002 373 &000000000007930300000079 303 3 AL-07
Ļežas ķarka Qarku i Lezhës Ļeža &00000000000016200000001 620 &0000000000134027000000134 027 3 AL-08
Škodras ķarka Qarku i Shkodrës Škodra &00000000000035620000003 562 &0000000000215347000000215 347 3 AL-10
Tirānas ķarka Qarku i Tiranës Tirāna &00000000000016520000001 652 &0000000000749365000000749 365 2 AL-11
Vļoras ķarka Qarku i Vlorës Vļora &00000000000027060000002 706 &0000000000175640000000175 640 3 AL-12

Albānijas teritorija ir 28 750 kvadrātkilometrus plaša. Tās krasta līnija ir 362 kilometrus gara un stiepjas gar Adrijas jūru un Jonijas jūru. Rietumu zemienes ir vērstas pret Adrijas jūru. 70% kalnainās teritorijas ir nelīdzena un bieži nesasniedzama. Augstākais kalns Korabs, kas sasniedz 2753 metru augstumu, atrodas Dibras apgabalā.

Valsts klimats ir kontinentāls, tās augstieņu reģionos sastopamas aukstas ziemas un karstas vasaras. Bez galvaspilsētas Tirānas, kurā ir 800 000 iedzīvotāju, citas nozīmīgas pilsētas ir Duresi, Eļbasani, Škodra, Ģirokastra, Vļora, Korča un Kukesa.

Albāņu valodas gramatikā vārdam var būt noteiktā un nenoteiktā forma, un tas attiecas arī uz pilsētu nosaukumiem: izmantoti tiek gan Tiranë un Tirana, Shkodër un Shkodra.

95% iedzīvotāju ir albāņi. Atlikušie 5% minoritāšu ietver grieķus, maķedoniešus, serbus (melnkalniešus), romus (čigānus), Balkānu ēģiptiešus, vlahus (tikai aromūnus) un itāļus. Pamata saziņas valoda ir albāņu ar diviem dialektiem — gegu un tosku. Daudzi albāņi tekoši runā arī angļu, grieķu, itāļu, krievu vai franču valodā.

Osmaņu impērijas sastāvā Albānija kļuva par lielākoties musulmaņu apdzīvotu teritoriju. Komunistiskā režīma laikā reliģija tika pilnībā aizliegta, un Albāniju pasludināja par pirmo un vienīgo ateistisko valsti pasaulē. Mūsdienās, kad pastāv ticības brīvība, Albānijā ir dažādas reliģijas un konfesijas, tomēr visvairāk ir musulmaņu, proti, 75% kopējā iedzīvotāju skaita. Citas pasaulē izplatītās reliģijas Albānijā nav sevišķi populāras. Jauktu reliģiju laulības ir ierastas, un ļoti spēcīga albāņu identitātes sajūta ir tā, kas saliedē kopā visu pārstāvēto reliģiju albāņus.

Kopš komunistiskā režīma krišanas 1990. gadā Albānija ir uzsākusi ekonomiskās programmas ceļā uz brīvā tirgus ekonomiku. Demokrātiski ievēlētā valdība, kas savu darbību sāka 1992. gada aprīlī, izstrādāja ambiciozu ekonomisko reformu programmu ekonomisko problēmu apturēšanai un valsts tirgus ekonomikas veicināšanai. Tās galvenokārt ietvēra cenu un maiņas sistēmas liberalizēšanu, finanšu nostiprināšanu, valūtas ierobežošanu un stingru ienākumu politiku. To papildināja plaša pakete ar strukturālām reformām, ieskaitot privatizāciju, uzņēmumu un finanšu sektoru reformas un legālas tirgus ekonomikas un privātā sektora darbošanās struktūras izveidi. Lielākā daļa cenu tika liberalizētas un pašlaik tuvojas tipiskajiem reģiona rādītājiem. Lielākā daļa lauksaimniecības, valsts māju un mazās industrijas tika privatizētas līdz ar transportu, pakalpojumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pēc vairākām ekonomiskām krīzēm, kas notika pēc 1989. gada, ekonomikas stāvoklis lēnām uzlabojās, līdz 90. gadu beigās pārsniedza 1989. gada IKP līmeni. Cenu augšanas dēļ lielai daļai tautas vienalga jāsaskaras ar ekonomiskām grūtībām. 1995. gadā Albānijā sākās lielo uzņēmumu privatizācija. Kopš 2000. gada Albānija ir piedzīvojusi strauju ekonomisko izaugsmi.

Pēc Stabilizācijas un Saistību Vienošanās 2006. gada jūnijā/jūlijā ES sūtņi ir mudinājuši Albāniju turpināt iesākto reformu ceļu, pievēršoties preses brīvībai, īpašumu tiesībām, organizāciju veidošanai, cieņai pret etniskajām minoritātēm un pašvaldību vēlēšanu starptautisko standartu ievērošanai.

Albānijas krasta līnija gar Jonijas jūru, īpaši tuvumā Grieķijas tūristu salai Korfu, aizvien vairāk piesaista tūristu interesi tās salīdzinoši nepiesārņotās dabas un pludmaļu dēļ. Tūrisma nozare strauji paplašinās.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]